Veselība & imunitāte

Stirpa imunitāte ir pamats spēcīgai veselībai. Tā ir atslēga gan labai pašsajūtai ikdienā, gan panākumiem sportā. Lai šis pamats būtu neizkustināms, nav jāgaida, līdz sākas problēmas, bet jādomā un jārūpējas par to preventīvi.

Kolagēns ir viena no pēdējā laikā visvairāk apspriestajām uztura bagātinātāju un skaistumkopšanas produktu sastāvdaļām. Arvien vairāk informācijas un pētījumu par to parādās arī zinātniskajā literatūrā. Kas tad īsti ir kolagēns? Tas ir cilvēka organismā esošs proteīns, kas gluži kā līme satur kopā mūsu saistaudus. Kolagēns ir viena no biežāk sastopamajām olbaltumvielām organismā un sastāda apmēram 25–35 procentus no kopējā proteīnu daudzuma. Kolagēns ir atrodams ne tikai ādā, bet arī, piemēram, kaulos, saitēs, asinsvados, skrimšļos un muskuļos – tātad ietekmē mūsu veselību kopumā. Kolagēns palīdz mūsu ādai justies un izskatīties jaunākai, uztur stiprākus kaulus, nodrošina cīpslu un saišu elastību, stiprina dažādus audus mūsu ķermenī. Dažos pētījumos minēta arī kolagēna labvēlīgā ietekme uz deģeneratīvu pārmaiņu skartām locītavām. To uzņemot, no brīvajām aminoskābēm tiek veidotas jaunas kolagēnās un elastīgās šķiedras, kā arī, tam saistoties pie fibroblastu šūnu receptoriem, tiek veicināta jauna kolagēna, elastīna un hialuronskābes sintēze. Kolagēna molekulas ir ļoti lielas, un tās pašas par sevi organismā neuzsūcas. Lai mēs tomēr spētu to uzņemt, ir radīts tā sauktais dzeramais kolagēns. Tas lielākoties sastopams hidrolizēta kolagēna veidā, kas nozīmē, ka molekulas aminoskābes tiek sīkāk sadalītas peptīdos, kas sastāv no divām vai trim aminoskābēm. Šīs mazmolekulārās struktūras dēļ kolagēns spēj uzsūkties no gremošanas trakta un izplatīties visā cilvēka ķermenī, galvenokārt – dermā. Uzņemtais kolagēns cilvēka organismā saglabājas apmēram divas nedēļas. Ir dažādu tipu kolagēni, bet galvenie un biežāk sastopamie ir I, II, III un IV tipa kolagēns. Ādā visvairāk atrodas I un III tipa kolagēns. 90 % no visa kolagēna daudzuma ir I tipa kolagēns. Kolagēns kopā ar elastīgajām šķiedrām nodrošina ādas, saišu, cīpslu un saistaudu elastību un stingrību, kā arī zobu izturību. II tipa kolagēns sastāv no mazāk blīvām šķiedrām, un tā galvenais uzdevums ir uzturēt elastību locītavās, skrimšļos. IV tipa kolagēns ir bazālās membrānas galvenā sastāvdaļa – tas nošķir epitēlijaudus no saistaudiem un apņem muskuļu šķiedras. Šis kolagēns veido tādu kā tīklu un darbojas kā barjera starp audiem. Nozīmīga tā loma ir šūnas procesu regulēšanā un signālu pārvadīšanā – tas ir svarīgi dažādu organisma fizioloģisko funkciju nodrošināšanai.

Ādas novecošanās ir normāls fizioloģisks process, ko pieredzam ar gadiem, taču to ietekmē ģenētika un, protams, arī ultravioletais starojums, dzīvesveids, stress un citi apkārtējās vides faktori. Varam palīdzēt savam organismam uzturēt un atjaunot kolagēna daudzumu, to lietojot iekšķīgi, tā aizkavējot ādas un visa ķermeņa novecošanos. Vairāku pētījumu dalībniekiem, iekšķīgi lietojot kolagēnu vismaz 12 nedēļas, ir samazinājies ādas krunciņu daudzums un būtiski mazinājies arī ādas sausums.

Cilvēkam novecojot, kolagēns noārdās straujāk, nekā organisms to spēj atjaunot. Kolagēna šķiedras kļūst biezākas un īsākas, tādējādi āda kļūst plānāka un mazāk elastīga. Jau no 25 gadu vecuma kolagēna daudzums organismā samazinās par apmēram 1 % gadā. Tā samazināšanos provocē arī ultravioletais starojums, gaisa piesārņojums, smēķēšana – tas viss noārda enzīmus, kas palīdz veidot kolagēnu. Pastiprināti kolagēna daudzums samazinās arī menopauzes laikā, mainoties hormonu līmenim sievietes organismā.

Katram dzimumam ir fizioloģiskas īpatnības, kurām noteikti jāpievērš uzmanība. Multivitamīni, testosterona produkti, hormonālais atbalsts. Vitamīni vīriešiem atšķiras no sieviešu vitamīniem ar to, ka tie ir koncentrētāki, spēcīgāki un sastāvdaļu daudzveidība atšķiras, kas piemērotas speciāli vīriešiem. Populārākie sieviešu vitamīni ir minerālvielas, vitamīni, enzīmi, antioksidanti. Šiem un citiem produktiem ir svarīga loma sievietes organismā un veselīgu funkciju uzturēšanā.

Minerālvielas ir neorganiskas vielas, kas ir neaizstājama uztura sastāvdaļa, jo tās nepieciešamas organisma dzīvības procesiem un normālai attīstībai. Minerālvielas nodrošina organisma audos neitrālu reakciju un noteiktu osmotisko spiedienu, piedalās šūnu kairinājuma – uzbudinājuma procesos, veicina vai kavē dažādu fermentu darbību, tā ietekmējot visdažādākās vielmaiņas norises. Bez tam minerālvielas piedalās skeleta veidošanā. Cilvēka organisms minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Lai bagātinātu savu uzturu ar šīm būtiskajām vielām, ir iespēja iegādāties dažādas minerālvielas uztura bagātinātāju veidā.

Augu izcelsmes produkti, kas satur augļus, dārzeņus, dažādus augus un ogas, tie bagātīgi nodrošina vitamīnus un minerālvielas cilvēka organismam. Šie veselīgie pārtikas produkti arī sniedz veselībai nepieciešamās šķiedrvielas. Augļu un dārzeņu lietošana uzturā stiprina organismu un uzlabo vispārējo veselības stāvokli.

Omega taukskābes gandrīz ikvienam ir pazīstamas to labo īpašību dēļ, kas veicina normālu smadzeņu darbību. Taču omega taukskābēm ir arī citas funkcijas, kas labvēlīgi ietekmē mūsu veselību un pašsajūtu kopumā. Ir trīs veidu omega taukskābes – omega-3, omega-6 un omega-9. Katra no tām pilda kādu konkrētu funkciju, kas labvēlīgi ietekmē cilvēka veselību. Neaizvietojamās taukskābes omega-3 un omega-6 ir polinepiesātinātās taukskābes, kuras cilvēka organisms sintezē ļoti mazā daudzumā vai arī nesintezē vispār. Savukārt omega-9 taukskābes nav neaizvietojamas, jo tās organisms var sintezēt pats no omega-3 un omega-6. Neaizvietojamo omega-3 taukskābju galvenais avots ir zivis, kas satur eikozapentaēnskābi (EPS) un dokozaheksaēnskābi (DHS), savukārt svarīgākās omega-6 taukskābes cilvēka uzturā ir arahidonskābe, kas atrodama gaļā, un linolskābe, kas ir konstatēta sēklās un augu eļļās. Parasti taukskābes uzņemam ar pārtiku, taču, ja ikdienā nelietojam produktus, kuru sastāvā ir vērtīgās omega-3, omega-6 un omega-9 taukskābes, tās ieteicams uzņemt ar uztura bagātinātājiem, piemēram, zivju eļļu. Omega-3 ir svarīgākās un plašāk pētītās taukskābes, kas cilvēka organismam ir nepieciešamas, lai veidotu šūnu apvalku. Tās ir īpaši būtiskas smadzeņu šūnām, jo omega-3 labvēlīgi ietekmē smadzeņu darbību un redzi. DHS taukskābēm ir īpaša nozīme tīklenes veselības uzturēšanā. Tāpat omega-3 ziemas sezonā var noderēt, lai uzlabotu noskaņojumu, kamēr laikapstākļi mūs nelutina ar skaistu un biezu sniega kārtu. Arī sirds veselībai omega-3 taukskābes ir nepieciešamas, jo tās stiprina sirds muskuļa šūnapvalkus, tādējādi mazinot sirds ritma traucējumus. Papildu omega-3 lietošana var uzturēt normālu asinsspiediena līmeni.

Locītavas, saites un kauli – visnotaļ svarīgas un tajā pašā laikā arī nozīmīgas ķermeņa daļas, kas, ja par tām pietiekami labi nerūpējies, var būtiski pasliktināt Tavu veselību un radīt dažādus kustību traucējumus. Trausli kauli, jūtīgas locītavas un vājas saites var ietekmēt Tavas dzīves kvalitāti un ierobežot Tavas spējas. Lai izvairītos no sastieptām muskuļu saitēm, sāpēm locītavās vai biežiem kaulu lūzumiem, ir jārūpējas par savu veselību! Lai “barotu” kaulus, locītavas un saites, vari savā ikdienā iekļaut vitamīnus vai uztura bagātinātājus, kas satur dažnedažādus ķermenim svarīgus elementus.

Aknas veic daudzas vitāli svarīgas funkcijas, kas nepieciešamas labai veselībai un ilgam mūžam. Katru minūti aknās notiek 20 miljoni dažādu reakciju. Aknās tiek ražotas olbaltumvielas, vitamīni, daudz un dažādas bioloģiski aktīvas vielas. Aknas ir enzīmu un vitamīnu noliktava, bāze un laboratorija, aknas ir īpaši svarīgas tieši A, B₁₂ un D vitamīna apritē. Aknas palīdz nodrošināt arī asins recēšanu. Aknas producē arī holesterīnu un vielas, kas atbild par imunitāti. Aknām ir liela nozīme gan ogļhidrātu, gan olbaltumvielu, gan tauku vielmaiņā. Vienkāršie cukuri aknās pārvēršas glikogēnā. Aknas spēj sintezēt glikogēnu no aminoskābēm un taukskābēm. Aknās veidojas glikogēna krājumi, kurus organisms slodzes un stresa gadījumā pārvērš vienkāršā cukurā – glikozē un ieplūdina asinīs, nodrošinot organismam nepieciešamo enerģiju. Un, protams, aknas ir galvenais detoksikācijas orgāns, kas dabīgi padara toksīnus mazāk bīstamus, taču aknas vienas nevar tikt galā ar visiem organismā esošajiem toksīniem, tāpēc tām ir nepieciešama palīdzība – veselīgs uzturs, uztura bagātinātāji, antioksidanti un ūdens.

L-lizīns, L-tirozīns, L-citrulīns, L-arginīns, Beta-alanīns ir aminoskābes, kas izdalītas no visas lielās aminoskābju saimes. Aminoskābes atrodas organisma katrā šūnā un veic nozīmīgu lomu cilvēka dzīvībai.

Sirds ir mūsu organisma dzinējspēks – tās veselībai un darbībai ir jāpievērš īpaša vērība. Visiem ir zināmi galvenie ieteikumi sirds veselības uzturēšanai un uzlabošanai, bet ja ir vēlme papildus parūpēties par savas sirds veselību, tad palīgā var nākt īpaši produkti, tādi kā gotu kola, koenzīms Q10, resveratrols, kas palīdzēs uzturēt stipru un veselu sirdi, normalizēs asinsspiedienu un parūpēsies par labsajūtu un komfortu dzīves laikā.

Imunitāte cīnās pret vīrusiem, baktērijām, kaitīgās apkārtējās vides ietekmi. Stipra imunitāte pasargā organismu no dažādām saslimšanām un vīrusiem. Bez imūnsistēmas cilvēka organisms būtu pavisam neaizsargāts pret vīrusu, baktēriju, sēnīšu un citu kaitīgu ārējo un iekšējo faktoru iedarbību. Tā var būt stiprāka vai vājāka, tomēr katram ir iespēja to stiprināt gan ar dzīves veidu, gan ar uztura bagātinātājiem.

Antioksidanti nav nekas cits kā vitamīni, minerālvielas un fermenti, kas spēj iznīcināt brīvos radikāļus un novērst to radīto kaitējumu. Savukārt brīvie radikāļi ir nestabili skābekļa savienojumi, kas dabiski veidojas vielmaiņas procesā. Parasti organisms spēj ar tiem tikt galā, bet dažādu nelabvēlīgu faktoru iespaidā brīvie radikāļi var veidoties lielākā daudzumā, un, ja to līmenis ir pārāk augsts, šie savienojumi nodara šūnām kaitējumu. Brīvo radikāļu daudzums palielinās apkārtējās vides piesārņojuma, neveselīga uztura, ultravioleto staru, jonizējošās radiācijas, cigarešu dūmu, fiziskās pārpūles, stresa un citu nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Tie izraisa šūnu bojājumus, vājinot imūnsistēmu un veicinot infekciju, un dažādu slimību attīstīšanos. Zinātnieki uzskata, ka brīvo radikāļu radīts bojājums ir arī organisma novecošanās pamatā. Pazīstamākie no antioksidantiem ir E vitamīns un C vitamīns, selēns, cinks, varš un magnijs, kā arī beta karotīns un likopēns. Kā liecina pētījumi, tie ne tikai cīnās pret brīvajiem radikāļiem, bet arī uzlabo imunitāti, mazina vēža un dažādu infekciju attīstības risku.

Pašus pamatus mēs jau zinām: ēdiens sniedz enerģiju (bez kuras ne par kādu sportošanu vispār nevar būt ne runas), kā arī palīdz organismam atjaunot sporta laikā zaudētās enerģijas rezerves. Viss, protams, ne tuvu nav tik vienkārši. Lieta tāda, ka enerģiju no uzņemtās barības tā vienkārši, taisnā ceļā, organisms uzņemt nespēj – process, kādā ēdiens pārtop par ķermeņa degvielu un būvmateriāliem, ir sarežģīts un tajā iesaistīta visa gremošanas sistēma.  Ja šī sistēma kādā posmā ir salūzusi vai, teiksim, darbojas palēnināti, organisms nespēj no uzņemtās pārtikas pienācīgi izvilkt, pārstrādāt un uzņemt minerālus, vitamīnus, proteīnus, taukus un ogļhidrātus, kas nepieciešami tā normālai funkcionēšanai. Rezultātā organisms šīs vielas aizņemas no rezervēm vai citām orgānu sistēmām un veidojas deficīts, ko mēs izjūtam kā nespēku, nogurumu, emocionālo diskomfortu. Lai pasargātu sevi no šādām problēmām, gremošanas sistēmu var atbalstīt ar tam piemērotiem produktiem.

Pilnvērtīgs miegs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, kas ne tikai palīdz ķermenim saglabāt veselību, bet arī var laikus novērst fiziskas un psihiskas saslimšanas. Cilvēki mūsdienās mēdz nenovērtēt miega nepieciešamību un ne vienmēr apzinās, cik tas būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Lielāka sabiedrības problēma tomēr ir neizgulēšanās, jo cilvēki mūsdienās mēdz pietiekami nenovērtēt miega nepieciešamību un tā ietekmi uz veselību. Turklāt tie, kuri spēj funkcionēt regulāri miegam veltot tikai četras piecas stundas, uzskata to kā priekšrocību, neapzinoties neizgulēšanās ietekmi uz veselību ilgtermiņā. Šāda uzvedība ir raksturīgāka vīriešiem, jo sievietes vairāk apzinās pilnvērtīga miega nozīmīgumu un tam velta pietiekami daudz laika. Sievietēm neizgulēšanās iemesli biežāk ir saistīti ar ārējiem apstākļiem, piemēram, rūpēm par bērniem, savukārt vīriešiem – darba un problēmu stress neļauj kvalitatīvi un  pilnvērtīgi izgulēties. Augšanas hormons nosaka ķermeņa augšanas procesus. Savukārt cilvēkam pieaugot, tas kļūst nozīmīgs minerālvielu, tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu vielmaiņā, kā arī regulē vairogdziedzera hormonu izdalīšanos. Melatonīns regulē arī prolaktīna izdalīšanos, kas savukārt ietekmē imunitāti, padarot lēnāku vielmaiņu un ļaujot organismam atpūsties. Melatonīna veidošanās ir tieši saistīta ar tā dēvēto laimes hormona izdalīšanos. Trūkstot melatonīnam ir grūti iemigt.

Stresa simptomi var ietekmēt veselību pat tev neapzinoties. Tu domā, ka slimība ir vainojama pie galvassāpēm, bieža bezmiega vai darba ražīguma samazināšanās, lai gan bieži vien šie simptomi norāda, ka pie vainas var būt stress. Patiešām – stresa simptomi var ietekmēt tavu ķermeni, tavas domas un jūtas, kā arī uzvedību. Spēja atpazīt izplatītos stresa simptomus var dot tev iespēju pārvarēt tos. Stress, kas palicis nepamanīts, var veicināt daudzas veselības problēmas, piemēram, augstu asinsspiedienu, sirds slimības, aptaukošanos un diabētu. Stresu mēs bieži uztveram kā ikdienas sastāvdaļu, no kuras nevar atbrīvoties, un tikai pie galējiem veselības traucējumiem sākam aizdomāties par reālo stresa ietekmi un to, ka kaut kas ir jāmaina. No tā nav iespējams izvairīties, bet tas ir kontrolējams.