Dzelzs mūsu organismā nodrošina skābekļa transportu uz audiem un ogļskābās gāzes transportu no audiem. Tā trūkums mūs padara uzņēmīgus pret dažādām slimībām, traumām, un var pat izprovocēt anēmiju – tas ir būtisks elements mūsu veselības uzturēšanā.
Organisma pareizai darbībai nepieciešams skābeklis, un to uz organisma šūnām nogādā sarkanie asinsķermenīši – eritrocīti. Saistoties ar olbaltumu, dzelzs eritrocītos veido hemoglobīnu – vielu, kas piešķir asinīm tām raksturīgo sarkano krāsu un kas skābekli nogādā uz organisma šūnām. Līdz ar to, dzelzs ir vitāli svarīga mūsu organismā – tā nodrošina visa organisma šūnu elpošanu un ir būtiska normālai smadzeņu, sirds, gremošanas un citu orgānu darbībai. Vesela pieauguša cilvēka organismā atrodami līdz pat 4-5 grami dzelzs, un tā ir atrodama asiņu sastāvā, liesā, aknās un kaulu smadzenēs.
Kādēļ pietrūkst dzelzs un cik daudz tā jāuzņem?
Dzelzs deficītam organismā var būt vairāki cēloņi – to var izraisīt, piemēram, nesabalansēts un neveselīgs uzturs, par ko īpaši jāpiedomā veģetāriešiem (sarkanā gaļa satur lielu daudzumu dzelzs – to veģetārieši nelieto, tāpēc jādomā par alternatīvām), diētu ieturētājiem, kā arī augošiem bērniem, grūtniecēm un jaunajām māmiņām, kuru organisms pieprasa daudz vairāk uzturvielu. Tāpat var būt traucēta dzelzs uzsūkšanās organismā vai dzelzs deficītu izraisījis pastiprināts asins zudums.
Kas liecina par dzelzs trūkumu orgnismā?
Dzelzs deficīts rodas, ja organisms patērē vairāk dzelzi nekā uzņem, un, organismam nesaņemot vajadzīgās uzturvielas, pavājinās tā kopējā darbība. Ja nepietiek dzelzs, audi saņem mazāk skābekļa un organismam trūkst enerģijas, tāpēc par zemu dzelzs līmeni asinīs signalizē nogurums, nespēks, darbaspēju kritums. Dzelzs deficīta rezultātā var arī sākt izkrist mati, jo nepietiekama skābekļa daudzuma apstākļos ķermenis ar to apgādās tikai svarīgākos orgānus. Tāpat jāpievērš uzmanība tādām pazīmēm kā ādas sausumam un bālumam – gan ādas, gan, piemēram, lūpu, mutes gļotādas, smaganu un plakstiņu bālumam. Bērniem mēdz pat aizkavēties augšanas procesi. Sievietēm dzelzs deficīts var izraistīt cikla traucējumus, neveseli nagi, iekaisusi un sūrstoša mēle – visi šie simptomi liecina par potenciālu dzelzs trūkumu organismā. Lielu deficītu gadījumā var pat diagnosticēt anēmiju – mazasinību, kas konstatējama asins analīzēs.
Kā cīnīties pret dzelzs trūkumu organismā?
Vislabāk nepieciešamo dzelzs daudzumu uzņemt ar pārtiku, uzturā lietojot produktus ar augstu dzelzs saturu – dzīvnieku izcelsmes produktus (sarkano gaļu, aknas, putnu gaļu, zivis, olas), pākšaugus (lēcas, pupas), riekstus un sēklas, brūnos rīsus, pilngraudu produktus, zaļos lapu dārzeņus un sojas produktus (piemēram, tofu sieru). Jāatceras, ka to, cik labi uzsūcas dzelzs, lielā mērā nosaka tas, ar kādu pārtiku tos lieto kopā – piemēram, kalcijs samazina dzelzs spēju uzsūkties, tāpēc kopā ar dzelzi saturošiem produktiem kopā nevajadzētu lietot pienu, kefīru un jogurtu. Dzelzs uzsūkšanos kavē arī kafijā un tējā, arī vīnā atrodamie tanīni. Tāpat jāatceras, ka hemoglobīna sintēzei vajadzīgas dažādas vielas, ne tikai dzelzs – cinks, kas atrodams daudzu fermentu sastāvā un kam ir liela nozīme dažādās organisma funkcijās, varš, B12 vitamīns, folskābe un tādas aminoskābes kā lizīns. Būtiski piedomāt pie visu šo uzturvielu uzņemšanas.
Raksts veidots balstoties no portāla medicine esošās informācijas.
